 Digitālās uzņēmējdarbības rīki un atbalsts sievietēm uzņēmējām |
|
|
|
Līdzfinansē Eiropas Savienības programma Erasmus+
|
| AT | BG | HR | GR | IT | EU | UA | Rekomendācijas ziņojumsPašreizējā situācija Eiropas Savienībā ar sieviešu uzņēmumu digitalizāciju Valsts uzņēmējdarbības ekosistēma un sievietes-uzņēmējas Sievietes-uzņēmējas un viņu veiksmes stāsti Ietekmes novērtējums: tiešsaistes aptaujas rezultāti ar digitalizācijas ekspertiem Iesaistīto ieinteresēto personu Apaļā galda sanāksmes secinājumi ProjektsApvienoto Nāciju Organizācija (2020) brīdināja, ka COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas negatīvi ietekmēs sievietes uzņēmējas vairāk nekā vīriešus, jo sociālās aizsardzības plānos un ārkārtas shēmās netiek ņemti vērā ierobežojumi, ar kuriem saskaras sievietes.
Ir programmas, kas palīdz sievietēm uzņēmējām ieviest digitālos rīkus. Problēma joprojām saglabājas un pasliktinās saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada pētījumu par sievietēm digitālajā laikmetā un 2019. gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ziņojumu. Programmas ir jāuzlabo sekojošos virzienos:
Mūsu mērķis ir palīdzēt sievietēm uzņēmējām, jo viņas prot izmantot digitālos rīkus sociāliem mērķiem, bet viņām ir vajadzīga palīdzība uzņēmumu digitalizācijā (Aerts 2019), kā arī tāpēc, ka viņas mazāk piedalās formālās IKT nodarbībās (Eiropas Komisija 2018. un 2019. gadā) un vairāk mikrostudijās. uzņēmumiem, kas ir mazāk digitalizēti (Apvienoto Nāciju Organizācija 2020), ir daudz uzlabojumu iespēju. Tāpēc mēs vēlējāmies iesaistīties plaša mēroga izpratnē par sieviešu lietotāju vajadzībām un ietekmēt vai pielāgot apmācību pašreizējos un jaunos digitālajos rīkos. Vispārējais mērķis bija izstrādāt apmācību programmu, kurā tiks apmācīti eksperti, ņemot vērā iepriekš minētās prasības, lai piedāvātu apmācības un mentoringa sesijas, kas ir pielāgotas sieviešu uzņēmēju vajadzībām, kas digitalizē savu biznesu, un palīdzētu viņām pārvarēt šķēršļus ceļā uz digitalizāciju. Mūsu metodoloģija ietvera sekojošus soļus:
Pēdējais mērķis ir novērtēt projektu, kā arī izplatīt mācību programmas prototipu un Rekomendāciju ziņojumu citām organizācijām, lai būtu vairāk sieviešu uzņēmēju un apmācītu papildu ekspertus. Informācija ikvienam būs pieejama bez maksas. DigiWomen projekts ietvēra divas mērķa grupu kategorijas:
Projekta galvenais rezultāts bija unikālas apmācību programmas prototipa izstrāde digitālo rīku ekspertiem, kas var palīdzēt sievietēm uzņēmējām digitalizēt savu biznesu. DigiWomen projektam ir šāda īstermiņa un ilgtermiņa ietekme:
Back to TopPašreizējā situācija Eiropas Savienībā ar sieviešu uzņēmumu digitalizācijuSievietes, meitenes un tehnoloģijasDigitālās ekonomikas paplašināšanās ātruma dēļ pastāvīgi trūkst apmācītu IKT darbinieku. Eiropas Savienības iniciatīvas, lai novērstu šo prasmju trūkumu, uzsver nepieciešamību nodrošināt sieviešu iespējas, izmantojot uz IKT vērstu apmācību. Ar tehnoloģijām saistītie darbi vēsturiski ir bijuši saistīti ar prasmēm, kas parasti nav saistītas ar sievietēm. Lielākajā daļā attīstīto valstu sievietes veido aptuveni 50% universitāšu studentu, tomēr zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās viņas ir nepietiekami pārstāvētas. Jaunākiem bērniem nav atšķirības starp dzimumiem datoru lietošanā, taču, kad jauniešiem ir 16 vai 17 gadi, dzimumu atšķirības palielinās. Zēniem datori parasti šķiet pievilcīgāki un vieglāk pārliecinās par to lietošanu, kas var būt saistīts ar faktu, ka datoru programmatūra parasti ir paredzēta vīriešiem un vīriešiem. Turklāt sievietes uzskata, ka viņu prasmes ir zemākas nekā viņu vīriešu prasmes, pat ja dzimumu atšķirības prasmēs ir niecīgas. Tiek apgalvots, ka meitenēm ar labākām matemātikas spējām ir mazāka iespēja veikt STEM karjeru augstākajā izglītībā nekā zēniem ar mazākām spējām, kas liecina par sieviešu izglītības noplūdēm. Saskaņā ar kultūras cerībām datorzinātnes pat tiek uzskatītas par vīriešu karjeru, un ir konstatēts, ka daži vīrieši "dzen" meitenes un sievietes no tās, reaģējot. Rezultātā tikai 30% no IKT darbiniekiem Eiropā ir sievietes, un tikai 9% IKT lietotņu ir izstrādājušas sievietes. Pētījumi liecina, ka sievietes ir radošākas nekā vīrieši, un spēcīga sievietes klātbūtne uzņēmumā rada saprātīgākus lēmumus, tāpēc tā ir pretrunaSievietes uzņēmējas un vadītājas digitālajā kontekstāSievietes parasti saņem mazāku atlīdzību un paaugstinājumus nekā vīrieši, un viņas ir nepietiekami pārstāvētas korporāciju augstākajos līmeņos. Tikai 35% vadītāju Eiropas Savienībā 2021. gadā bija sievietes. Turklāt sievietes vadītājas Eiropā pelna mazāk naudas nekā viņu kolēģi vīrieši: starp dažādām profesijām vadītājiem bija vislielākā atšķirība sieviešu stundās (par 23% mazāka). Gan "stikla griestu", gan "lipīgās grīdas" problēmas skar sievietes; stikla griesti ietekmē augsti izglītotas sievietes, savukārt lipīgā grīda ietekmē mazāk izglītotas sievietes. Lai gan augstāka izglītība ne vienmēr var sniegt sievietēm tādas pašas priekšrocības kā vīriešiem, tiek uzskatīts, ka sievietes labākā iespēja ir iegūt augstāku izglītību. Turklāt, tā kā sievietes "neatbilst" stereotipiem, veicot karjeru, kurā dominē vīrieši, sievietes var izjust neobjektivitāti, jo tiek uzskatītas par mazāk kompetentām vai efektīvākām nekā vīrieši. Vienaudži vai priekšnieki var arī nenovērtēt sieviešu darbu. Nesenie pētījumi parādīja, ka ar dzimumu saistītas atšķirības organizatoriskajā atalgojumā bija gandrīz 14 reizes lielākas nekā dzimumu atšķirības veiktspējas novērtējumos viņu pētījumos, kas aptver vairākas nozares un profesijas. Tika arī apgalvots, ka plaši izplatītais uzskats, ka sievietes mazāk izvairās no riska nekā vīrieši, rada negatīvu priekšstatu par sievietēm, kuras riskē būt "uzpūtīgām" vai vienaldzīgām. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, sievietēm, kuras ieņem dažus augstus amatus organizācijās, ir nozīmīga simboliska nozīme citām sievietēm. Eiropas Savienībā sievietes pelna par aptuveni 16% mazāk nekā vidēji vīrieši, taču datorprasmēm ir liela ietekme uz ienākumiem, kas ir nedaudz augstāki sievietēm (5,3% vīriešiem, 6% sievietēm). Tāpēc digitālo prasmju apgūšanu var uzskatīt par īpaši izdevīgu sievietēm viņu darba ziņā. Saskaņā ar statistikas datiem par sieviešu uzņēmējām Eiropā aptuveni 30% no uzņēmumu īpašniecēm Eiropā ir sievietes-uzņēmējas. Kā līdzeklis "stikla griestu" apiešanai tiek apgalvots, ka arvien vairāk sieviešu sāk savu biznesu. Sievietes dibina aptuveni 60% jaunu uzņēmumu visā pasaulē, tāpēc tādas valstis kā Kanāda un Norvēģija ir labs piemērs tam, kur šī ietekme ir vērojama. Turklāt sievietes veido lielāko daļu (78 %) Eiropas vienas personas uzņēmumu. Uzņēmējdarbības prakse mainās digitālo tehnoloģiju dēļ, nodrošinot uzņēmējiem, tostarp sievietēm uzņēmējām, iespēju pievienoties globālajām vērtību ķēdēm. Tāpēc IKT izmantošana un digitalizācija rada iespējas sievietēm uzņēmējām attīstīt savu uzņēmumu, pašas sevi un piekļūt iespējām, kas ir līdzvērtīgas vīriešiem pieejamām uzņēmuma attīstībā. Tomēr sievietes savā profesionālajā dzīvē sastopas ar dažiem šķēršļiem. Ir ziņots, ka sieviešu uzņēmumu īpašnieces biežāk nekā viņu kolēģi vīrieši cīnās, lai atrastu finansējumu, piemēram, sākuma kapitālu, laika vai cilvēkresursu trūkuma dēļ. Turklāt, salīdzinot ar vīriešiem, sievietes vairāk koncentrējas uz ģimeni. Saskaņā ar EIGE ziņojumu Dzimumu nevienlīdzība aprūpē un ietekme uz darba tirgu vidēji ES gandrīz visas nodarbinātās sievietes (94 %) ir iesaistītas vismaz vienā neapmaksātā aprūpes darbā vismaz vairākas reizes nedēļā, salīdzinot ar 70 %. nodarbinātajiem vīriešiem. Mājsaimniecības darbi tiek sadalīti visnevienlīdzīgāk, un 93% sieviešu un 53% vīriešu regulāri veic šādu darbu. Šādas nesamērīgi lielas aprūpes pienākumu daļas neļauj miljoniem sieviešu iekļūt darba tirgū un vēl vairāk novērst uzņēmējdarbības karjeru. Turklāt nepilnas slodzes nodarbinātība ir slazds sievietēm, jo 2021. gadā tā bija daudz biežāka sieviešu (28 %) nekā vīriešu (8 %) vidū ES. Sievietēm ar trīs vai vairāk bērniem šis rādītājs ievērojami palielinās, salīdzinot ar vīriešiem tādā pašā situācijā. Citas "nestandarta darba kārtības", tostarp hibrīduzņēmējdarbība, kas apvieno nodarbinātību un uzņēmējdarbību, arī tiek uzskatītas par pievilcīgām sievietēm. Digitālās tehnoloģijas ir padarījušas darbu elastīgāku kopumā, izjaucot robežas starp darbu un brīvo laiku. Sievietēm tas rada gan iespējas, gan šķēršļus, mēģinot līdzsvarot karjeras un ģimenes pienākumus. Sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvars var gūt labumu no elastīga darba režīma un arvien pieaugošā digitālo tehnoloģiju izmantošanas. Piemēram, ir novērots, ka sievietes darba laikā var labāk sakārtot un risināt sadzīves jautājumus, pateicoties mobilo tālruņu lietošanai. Tomēr tiek sagaidīts, ka cilvēki spēs definēt un sakārtot savu darbu, kā arī novilkt robežu starp savu personīgo un profesionālo dzīvi mūsu mūsdienu elastīgajās darbavietās. Diemžēl mūsdienu darba pasaule vēl nav pielāgota mūsdienu sieviešu prasībām, liecina pētījumi, kas arī norāda, ka sievietēm patiešām ir mazāka vara pār savu darbu un grafiku nekā vīriešiem. Tehnoloģijām ir jāiekļaujas sociālajos kontekstos, kas bieži ir dinamiski un saistīti ar dzimumu, un tos var uzskatīt par instrumentiem vai paņēmieniem konkrētu uzdevumu veikšanai. Kā tādiem tiem nav nekādas raksturīgās vērtības. Sievietes ir jāpārliecina, ka IKT viņām ir izdevīga. Tas, ka mūsdienu IKT nav dzimumneitrālas, nozīmē arī to, ka, ja nav pietiekamas pielāgošanās, tās ne vienmēr var būt piemērotas sieviešu prasībām. Tehnoloģiju pieradināšanaInovācijas lielā mērā virza tehnoloģija. Inovāciju izplatība jeb process, kurā inovācijas tiek pieņemtas, izmantojot organizāciju tīklu, cita starpā ir pētītas inovāciju pētniecībā. Parasti šis process ir attēlots kā līkne, un dažādi lietotāji dažādos posmos ietver inovācijas. Tomēr, tā kā jaunās tehnoloģijas ir jāintegrē ar organizācijas esošajām darbībām, tehnoloģiju ieviešana ne vienmēr var radīt uzlabojumus uzņēmējiem, kas tos pieņem. Lai inovācijas tiktu pielāgotas organizatoriskajiem kontekstiem, papildus tehniskajām zināšanām ir nepieciešams atbilstošs kultūras pamats. Difūzijas teorija tiek kritizēta par lietotāju ieguldījumu jaunu tehnoloģiju attīstībā. Tehnoloģiju sociālās konstrukcijas hipotēze apgalvo, ka tehnoloģija ir sociāli konstruēta tā, lai tā atbilstu dažādiem sociālajiem iestatījumiem, nevis tikai tiktu "nopludināta" vai izplatīta, un ka tehnoloģija arī pārveido sabiedrību un tās apstākļus. Piemēram, dzimums ietekmē to, kā tehnoloģija tiek radīta un ko tā nozīmē, bet tehnoloģija ietekmē arī to, kā tiek veidotas dzimumu lomas. Piemēram, datoru lietošana vēsturiski bija cieši saistīta ar vīriešiem, bet, kad sievietes sāka lietot datorus, situācija sāka mainīties. Tā rezultātā līdz 2000. gadu beigām dzimumu atšķirības kopējā datoru un interneta lietošanā, kas pirmo reizi kļuva redzamas 90. gadu beigās, bija samazinājušās. Tehnoloģiskās pieradināšanas teorija balstās uz kontekstu jēdzienu un uzsver lietotāju lomu inovācijās un viņu centienus padarīt tehnoloģijas izmantojamas savā ikdienas dzīvē. Pieradināšanas teorija apraksta procesu, kurā lietotāji "pieradina" vai pārveido inovācijas, īpaši jaunas tehnoloģijas, lai tās labāk atbilstu viņu vajadzībām. Pieradināšana notiek četros posmos: piesavināšanās, objektivizācija, iekļaušana un pārveidošana. Ja tehnoloģija tiek pārdota lietotājam apropriācijas posmā, īpašumtiesībām ir izšķiroša nozīme. Lietotājs mēģina uztvert jaunās tehnoloģijas vērtību objektivizācijas fāzē, kas ietver telpisku un laika iekārtojumu (piemēram, tehnoloģijas objekta vietas un laika atrašanu savās mājās un dzīvē). Iekļaušanas stadijā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kā objekts tiek izmantots. Konversijas fāze ir saistīta ar lietotāja interpretāciju par tehnoloģiju, jo īpaši to, kā lietotājs apraksta savas attiecības ar tehnoloģiju. Konstruktīvas un pieradinātas metodes prasa dziļāku izpratni par to, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas, pieņemtas un izmantotas, kā arī par to, kā tās laika gaitā mainās. Viņi arī izaicina tradicionālās aktīvā producenta lomas pret pasīvo lietotāju (Harwood, 2011). Šīs teorijas apgalvo, ka tehnoloģiju izmantošana ietver sociālo mijiedarbību, kā arī zināšanas, kā to izmantot. "Cīņā" ir iesaistīti daži jauninājumi, lai tehnoloģija darbotos pirmajā vietā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem par mazo uzņēmumu īpašniekiem, uzņēmējiem parasti ir jāpieņem tehnoloģijas savās citādi aizņemtajās dienās. Tas ir problemātiski, jo ir daudzas būtiskas aktivitātes, kas bieži kavē pieradināšanas procesu, liekot uzņēmējiem iekļaut uzdevumu savā nākamās dienas uzdevumu sarakstā. Tā rezultātā viņiem ir jāpieņem arī praktiski risinājumi, jo "pieradināšanu" ne vienmēr var paveikt pilnībā. Turklāt drudžainos laikos mazo uzņēmumu īpašniekiem biznesa un privātās vietas bieži var apvienoties. Covid-19 ietekme uz sievietēm uzņēmējāmProvizoriskie dati par darba tirgus tendencēm liecina, ka pandēmijas pirmā un otrā viļņa ietekme uz darba tirgu bija lielāka sievietēm nekā vīriešiem. Lai gan 2020. gadā nodarbinātības samazinājums sievietēm un vīriešiem bija vienāds (par 2,4%), sievietēm bija lielākas grūtības atgriezties darba tirgū daļējas atveseļošanās laikā 2020. un 2021. gadā, un vīriešu nodarbinātības līmenis pieauga par 1,4%, bet tikai par 0,8% sievietēm. Covid-19 pandēmijas ilgstošā negatīvā ietekme uz sievietēm būs jāpārbauda ar datiem par darba tirgus rādītāju turpmāko attīstību. Ja tie tiks saglabāti turpmāk, pastāv risks, ka ilgtermiņā sievietēm būs zemākas pensijas, palielinot dzimumu pensiju atšķirības un citu dzimumu nevienlīdzību turpmākajās desmitgadēs. Turklāt COVID-19 pandēmijai ir bijusi nevienmērīga ietekme uz uzņēmējdarbību. Sievietes uzņēmējas atkal ir cietušas nesamērīgi. Pētījumi uzsver faktu, ka pastāv milzīgs risks, ka COVID-19 atcels gadu desmitiem ilgušo progresu sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanā. Saskaņā ar statistiku, sieviešu vadītie uzņēmumi, visticamāk, atrodas nozarēs, kuras visvairāk cieta no pandēmijas. Piemēram, vairumtirdzniecības/mazumtirdzniecības sektorā, kurā strādā vairāk nekā 50% sieviešu uzņēmēju, bija vērojams ievērojams pieprasījuma samazinājums slēgšanu rezultātā. Karantīnas ierobežojumi neļāva iepirkties klātienē, kas samazināja darījumu veikšanas iespējamību. Turklāt pandēmijas vispārējo ekonomisko seku dēļ potenciālajiem klientiem bija mazāka iespēja tērēt papildu naudu. Iepriekšējiem klientiem bieži nācās pārvērtēt savus finansiālos mērķus plašās atlaišanas un algu samazināšanas dēļ. Citas nozares ar spēcīgu sieviešu pārstāvību arī piedzīvoja ievērojamus zaudējumus. Slēgšanas laikā ēdināšanas vietas veselības klubiem un frizētavām bija jāslēdz uz ilgāku laiku. Tas liek uzdot jautājumu: "Kāpēc sievietes nesamērīgi strādā šajās nozarēs?" Tas izskaidrojams ar strukturāliem faktoriem. Sievietēm ir vieglāk iestāties nekā daudzās citās komerciālajās profesijās zemāku uzņemšanas prasību dēļ. Saskaņā ar jauno OECD aptauju sievietes uzņēmējas uzsāk savus uzņēmumus ar mazāku naudas līdzekļu daudzumu un finansē tos ar saviem līdzekļiem. Saskaņā ar Forbes datiem tikai 25% sieviešu uzņēmumu īpašnieču meklē finansējumu, salīdzinot ar 34% vīriešu. Sievietēm vajadzētu būt piesardzīgām, lūdzot šo finansiālo palīdzību, jo ir mazāka iespēja to saņemt. Ja tiek atļauti aizdevumi sievietēm uzņēmējām, tie parasti ir par trešdaļu mazāki nekā vīriešiem uzņēmējiem. Tā kā viņiem ir mazāka iespēja paļauties uz kapitāla rezervēm, kad ienākumi ir zemi, uzņēmumi, kurus pārvalda sievietes, var būt neaizsargātāki krīzes laikā. Ņemot vērā nozares, kurās sieviešu uzņēmējdarbība ir visizplatītākā, pastāv liela iespēja, ka pandēmijas dēļ sievietēm piederošie uzņēmumi uz ilgāku laiku tika slēgti. Atšķirībā no citiem uzņēmumiem, biznesa stratēģijas šajās jomās parasti ietver tiešo pārdošanu patērētājiem, un tiem ir jācīnās ar sīvu konkurenci, lai iegūtu klientus. Pat vislabākajā gadījumā visi šie elementi atstātu uzņēmumu pietiekami neaizsargātu. Patiesībā COVID-19 daudzos aspektos bija sliktākā gadījuma piemērs. Tādēļ sievietēm piederošie uzņēmumi šīs krīzes laikā biežāk saskārās ar eksistenciāliem draudiem. Daudzas skolas arī tika slēgtas, kad to darīja uzņēmumi. Tas nozīmēja, ka pat tad, ja sieviete uzņēmuma īpašniece varēja veikt darbību digitāli, viņai bieži bija jāveic papildu uzdevums mājās. Lai gan iespēja izlaist braukšanu uz darbu un mājām un elastīgāk pieiet darbam, darbs no mājām var būt apsveicams solis daudziem cilvēkiem, tas var arī radīt jaunus šķēršļus sievietēm uzņēmējām, īpaši, ja viņām ir bērni. Nodarbību traucējumu dēļ strādājošām sievietēm bija jāsabalansē pilna laika bērnu aprūpe un darbs, kas negatīvi ietekmēja viņu spēju saglabāt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Saskaņā ar OECD datiem sievietes mājās bez maksas strādā vidēji divas stundas dienā nekā vīrieši. Turklāt viņi, visticamāk, nodrošinās aprūpi gan maziem bērniem, gan gados vecākiem vecākiem. Sievietēm ir bijis pienākums aizpildīt nepilnības, kur vīrusa dēļ pakalpojumi ir pārtraukti, jo pandēmija īpaši bīstami apdraud gados vecākus cilvēkus. Sievietēm uzņēmējām, kuras pandēmijas dēļ zaudēja vai samazināja ienākumus, savas mājsaimniecības bija jāpārvalda, izmantojot stingrāku budžetu. Tikai 25% sieviešu uzņēmumu ir strādnieki. Tā rezultātā lielāko daļu sievietēm piederošo uzņēmumu vada viena sieviete. Jau tagad ir grūti noturēt skaidras robežas starp darbu un ģimenes dzīvi, izmantojot šo biznesa stratēģiju. Sievietēm uzņēmējām, kuras cenšas panākt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru, pandēmijas radītās prasības mājās rada papildu izaicinājumu. Lai gan lielākā daļa uzņēmumu, kas pieder sievietēm, to rakstura dēļ ir īpaši pakļauti nelabvēlīgiem apstākļiem, to uzņēmējdarbības stratēģija padara tos arī elastīgākus un elastīgākus nekā daudzi lielāki uzņēmumi. Tos var vieglāk pielāgot jaunajiem pandēmijas apstākļiem, jo (bieži vien nepieciešamības dēļ) to darbībai ir nepieciešams mazāks kapitāls. Daudzi mazie uzņēmumi varēja mainīt savu kursu vai ieviest jaunus pakalpojumus. Piemēram, fitnesa instruktori pārgāja uz tiešsaistes sesiju piedāvāšanu, savukārt apģērbu ražotāji sāka specializēties aizsargmasku ražošanā. Sievietēm uzņēmējām tradicionāli ir jāpārvar institucionālie un sociālie šķēršļi, piemēram, sociālais pieņēmums, ka viņas lielāko daļu mājsaimniecības aprūpes veiks darba laikā vai arī viņām ir mazāk iespēju iegūt pietiekamu bankas finansējumu. Tāpēc viņiem bija jābūt atjautīgākiem un spējīgākiem, lai tie varētu uzplaukt. Šīs īpašības ir izrādījušās būtiskas, risinot pandēmijas pastāvīgi mainīgās situācijas. Tādā veidā sievietes uzņēmumu īpašnieces ir guvušas resursus izaugsmei, mācībām un izdzīvošanai no grūtībām, ar kurām tās saskaras. Nav skaidrs, vai un kā sievietes uzņēmējas "atgriezīsies" pēc pandēmijas. Nav zināms arī atveseļošanās procesa ilgums. Pašreizējais ekonomiskais klimats neapšaubāmi ir sarežģīts, taču sievietes, uzsākot uzņēmējdarbību, ir pieradušas saskarties ar lielākām grūtībām. Ir skaidrs, ka korekcijas varētu veikt visos sabiedrības līmeņos, lai labāk atbalstītu viņu centienus. To turpmāko darbību varētu lielā mērā ietekmēt taisnīgāka ģimenes pienākumu sadale, palielināts banku finansiālais atbalsts un mudinājums dažādot darbības ilgtspējīgākās nozarēs.Back to TopMetodoloģiskā pieejaMateriāls šim ziņojumam tika apkopots tiešsaistes aptaujās ar digitalizācijas ekspertiem un vietējām apaļā galda sanāksmēm, kurās būtu jāpiedalās 70 attiecīgajām ieinteresētajām personām visās partnervalstīs (10 ieinteresētajām personām katrā valstī: Grieķija, Itālija, Austrija, Latvija, Ukraina, Horvātijā, Bulgārija). . Kopējā izlasē bija 105 ieinteresētās personas. Turklāt ziņojumā ir iekļautas prezentācijas par vietējām sieviešu uzņēmējdarbības ekosistēmām partnervalstīs, kam seko veiksmīgu sieviešu uzņēmēju labākās prakses piemēri, kas maksimāli izmanto sava biznesa digitalizāciju. Materiālus projekta partneri apkopoja 2022. gadā. Ziņojumā tika izmantots daudzpakāpju datu analīzes process, tostarp datu kodēšana un kodu teorija, lai savāktos datus saistītu ar teoriju. Aptaujas un apaļā galda sarunas ietvēra digitalizāciju, prasmes, karjeru, darba modeļus un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Projektā DigiWomen tika pētītas problēmas, ar kurām saskaras sievietes uzņēmējas, izmantojot digitālās tehnoloģijas savā darbā un privātajā dzīvē, lai palīdzētu viņām virzīties uz sava biznesa digitalizāciju pēc inovatīvas apmācības programmas. Turklāt projektā tika pētīta saikne starp digitālajām prasmēm un karjeras attīstību un sieviešu labklājību. Īpaši mēs pētījām problēmas un iespējas, ar kurām saskaras sievietes, pielietojot digitālās tehnoloģijas darbā.Back to TopValsts uzņēmējdarbības ekosistēma un sievietes-uzņēmējasUzņēmējdarbības ekosistēmas vai uzņēmējdarbības ekosistēmas ir savdabīgas savstarpēji atkarīgu dalībnieku un attiecību sistēmas, kas tieši vai netieši atbalsta jaunu uzņēmumu radīšanu un izaugsmi. (Liguori, Bendickson, Solomon, McDowell, 2019-01-01). "Development of a multi-dimensional measure for assessing entrepreneurial ecosystems"). Visā pasaulē uzņēmējdarbību parasti uzskata par vīrišķīgu darbību, jo īpaši dažās nozarēs un augstākajos izaugsmes līmeņos. Līdz ar to uzņēmējiem vīriešiem un sievietēm ir tendence saskarties ar ļoti atšķirīgām realitātēm, kad runa ir par to resursu veidu pieejamību un mobilizēšanu, kas nepieciešami uzņēmējdarbības uzsākšanai un izaugsmei. Tā kā sievietes arvien vairāk iesaistās uzņēmējdarbībā visā pasaulē, ir svarīgi saprast, kādi uzņēmējdarbības modeļi, prakse un veicinoši apstākļi var atbalstīt divējādos mērķus, proti, palielināt piekļuvi uzņēmējdarbībai un palielināt sieviešu iespējas. Lai izprastu atšķirības sieviešu uzņēmējdarbības ekosistēmā katrā partnervalstī, mēs izmantosim jaunākās teorijas par dzimumu un uzņēmējdarbību un literatūras avotus par uzņēmējdarbību un attīstību. Galvenās problēmas sieviešu uzņēmējdarbībā un iespējamais programmas atbalsts sieviešu uzņēmējdarbības ekosistēmai ir identificētas no resursu viedokļa, koncentrējoties uz četriem primārajiem kapitāla avotiem – ekonomiku, sociālo jomu, laiku un kultūru.Grieķija Itālija Austrija Latvija Ukraina Horvātijā BulgārijaBack to TopSievietes-uzņēmējas un viņu veiksmes stāstiSievietes-uzņēmējas un jo īpaši sievietes grūtos apstākļos joprojām saskaras ar daudzfunkcionālo virpuli, kā arī ar finanšu resursu, tirgvedības prasmju un atbalsta pakalpojumu trūkumu, tostarp sliktu piekļuvi uzņēmējdarbības tīkliem, tehnoloģijām un digitālajiem tirgiem. Lai veiksmīgi konkurētu mūsdienu globālajā ekonomikā, ir nepieciešama inovācija papildus tehnoloģiju attīstības nodrošināšanai nozarēs, organizācijās un uzņēmumos (Carayannis & Campbell, 2018; Carayannis & Meissner, 2017). Pēc tam mēs atradīsim dažus veiksmīgu sieviešu uzņēmēju piemērus no Itālijas, Austrijas, Latvijas, Ukrainas, Horvātijas, Bulgārijas un Grieķijas.Itālija: Anna Maria MazarakiItālija: Paola MarzarioAustrija: Theresa ImreLatvija: Lotte Tisenkopfa-IltnereUkraina: Karīna LošmanovaHorvātijā: Ines Poljak AritonovićBulgārija: Staņislava PavlovaBack to TopIetekmes novērtējums: tiešsaistes aptaujas rezultāti ar digitalizācijas ekspertiemGrieķija Itālija Austrija Latvija Ukraina Horvātijā BulgārijaBack to TopIesaistīto ieinteresēto personu Apaļā galda sanāksmes secinājumiGrieķija Itālija Austrija Latvija Ukraina Horvātijā BulgārijaBack to TopGalīgās rekomendācijasAtbalsta organizācijām, galvenokārt apvienībām, palātām, klubiem utt., kas nodrošina apmācību vai varētu uzņemties starpnieka lomu starp apmācību sniedzējiem un uzņēmējām sievietēmPolitikas veidotājiem – parasti vietējām un centrālajām iestādēm, kā arī ES līmeņa struktūrām, kas nodarbojas ar sieviešu uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības digitalizācijas politikuApmācību un konsultāciju sniedzējiemTurpmākas rekomendācijasBack to Top
|
|
|
