Līdzfinansē Eiropas Savienības programma Erasmus+  

| AT | BG | HR | GR | IT | EU | UA |

Latvija

Valsts uzņēmējdarbības ekosistēma un sievietes-uzņēmējas

Ietekmes novērtējums: tiešsaistes aptaujas rezultāti ar digitalizācijas ekspertiem

Iesaistīto ieinteresēto personu Apaļā galda sanāksmes secinājumi

Valsts uzņēmējdarbības ekosistēma un sievietes-uzņēmējas

Vispārīgs apraksts

Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdēs ir 29% sieviešu, kas ir nedaudz virs ES vidējā rādītāja 2017. gadā (26,7%)[1]. Tajā pašā laikā darba samaksas atšķirība starp Latvijas sievietēm un vīriešiem bija 14,1%.[2] Saskaņā ar Latvijas uzņēmumu datu bāzes Lursoft[3], datiem Latvijā bija 34% uzņēmumu, kuros 2019. gadā vadības līmenī bija pārstāvēta vismaz viena sieviete. Latvijas Ministru kabinetā šobrīd [4] ir tikai divas sieviešu ministres (izglītības un zinātnes ministre, iekšlietu ministre) jeb 14% no kopumā 14 ministriem.[5] Vienlaikus Latvijas parlamentu (Saeimu) pārstāv 27 sievietes no 100 deputātiem.[6]  

Vispārīgs raksturojums – iedzīvotāju skaits un nodarbinātība [7]

Ø  Iedzīvotāju skaits: 1,9 miljoni (2020. gadā): sievietes ~ 1 miljons; vīrieši ~ 0,9 miljoni.

Ø  Nodarbinātības koplīmenis: 71,6% (vecums: 15-64 gadi, 2020. gads).

Ø  Sievietes: 70,2% darbaspēka (vecums: 15-64 gadi, 2020).

Ø  Vīrieši: 73,1% darbaspēka (vecums: 15-64 gadi, 2020).

Ø  Bezdarba līmenis: 8,4% (vecums: 15-64 gadi, 2020. gads).

Ø  Sievietes bezdarbnieces: 7,4% (vecums: 15-64 gadi, 2020. gads).

Ø  Vīrieši bezdarbnieki: 9,4% (vecums: 15-64 gadi, 2020. gads).

Neskatoties uz to, ka Latvijā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, nodarbināto sieviešu īpatsvars ir mazāks nekā vīriešu. Tajā pašā laikā sieviešu bezdarba līmenis visās vecuma grupās, izņemot vecuma grupu no 15 līdz 24 gadiem, ir zemāks nekā vīriešu bezdarba līmenis.

Uzņēmējdarbība [8]

Ø  Pēc uzņēmumu sadalījuma lielākā daļa uzņēmumu Latvijā (2017. gadā) bija mikrouzņēmumi (1-9 darbinieki): 94% (164 708) no visiem uzņēmumiem.

Ø  MVU (10-249 darbinieki): ~ 6% (10 773) no visiem uzņēmumiem.

Ø  Ir tikai neliela daļa lielo uzņēmumu, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku. 

Ø  Attiecībā uz darbaspēku MVU ir vajadzīgi tikai aptuveni 25% (70 998 darbinieki).

Ø  Mikrouzņēmumi nodarbina lielāko daļu darbaspēka 75% (216 709 darbinieki) no darbaspēka.

Ø  2019. gadā 38% no visiem uzņēmumiem bija vismaz viens reģistrēts dalībnieks, kas bija sieviete. Tie galvenokārt bija pakalpojumu nozarē ietilpstošie uzņēmumi.

Ø  Lielākā daļa darbinieku ir koncentrēti pakalpojumu nozarē, kam seko tirdzniecības nozare.

Nav pieejama detalizēta statistika par uzņēmējām sievietēm, tomēr sievietes galvenokārt vada mikrouzņēmumus un MVU. Tas būtu jāņem vērā, ka mazākiem uzņēmumiem ir šķēršļi IKT pieņemšanai, tostarp grūtības piekļūt finansējumam, ar ko veikt ieguldījumus IKT.

Latvijas sievietes uz Digital Scoreboard 2020 rezultātu fona [9]/[10]

Ø  Latvija ieņem 16. vietu ES 28 valstīs ar rezultātu 51,8, kas ir tuvu ES vidējam rādītājam (ES: 54,5);

Ø  Sievietes (82%) internetu izmanto nedaudz mazāk nekā vīrieši (85%);

Ø  To cilvēku vidū, kuri nekad nav izmantojuši internetu, ir vairāk sieviešu nekā vīriešu (10%);

Ø  Lielāks skaits sieviešu veic tiešsaistes banku pakalpojumus (85%) un izmanto e-pārvaldes pateicības vārdus vīriešiem (81% - tiešsaistes banku pakalpojumi; 66% - e-pārvalde);

Ø  Vairāk sieviešu (46%), tad vīriešiem (40%) ir digitālās pamatprasmes, kas pārsniedz pamatprasmes (26% - sievietes; 22% - vīrieši); vismaz programmatūras pamatprasmes (47% - sievietes; 41% - vīrieši);

Ø  STEM absolventu vidū ir tikai 8,9 sieviešu, salīdzinot ar 18,4 vīriešu uz 1000 indivīdiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem;

Ø  2,1% no kopējā nodarbinātības apjoma bija IT speciālistes-sievietes salīdzinājumā ar 3,7% vīriešu;

Ø  Cilvēku skaits ar digitālajām prasmēm “virs vidējā” Latvijā līdz ar laiku samazinās. Jaunām sievietēm (16-24 gadi) šādas prasmes ir vairāk nekā 55%, bet tikai aptuveni 32% sieviešu vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem ir pārsniegušas digitālās pamatprasmes, bet tikai aptuveni 8% vecāka gadagājuma sieviešu (55-74 y) ir pārsniegušas digitālās pamatprasmes.

Lai gan Latvijā nav milzīgas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem pēc Digital Scoreboard rādītājiem, Latvijas sievietes salīdzinājumā ar ES 28 vidējo rādītāju izskatās nelabvēlīgākā situācijā šādās kategorijās:

Ø  Tikai 5% Latvijas sieviešu ir veikušas tiešsaistes kursu salīdzinājumā ar ES 28 vidējo rādītāju (11%);

Ø  Tikai 7% Latvijas sieviešu ir piedalījušās tiešsaistes konsultācijās vai balsošanā salīdzinājumā ar ES 28 vidējo rādītāju (12%);

Ø  Tikai 8,9% sieviešu uz 1000 indivīdiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir STEM absolventi, salīdzinot ar 14,3% no ES 28 vidējā rādītāja.

Latvijā pēc Digitālā rezultātu apkopojuma rādītājiem nav milzīgas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, izņemot interneta lietošanu un virkni STEM absolventu. Sievietes, sākot no 25 gadu vecuma, ir nelabvēlīgākā situācijā, ja viņām ir mīļāks līmenis, kas pārsniedz digitālās pamatprasmes, nekā jaunākām sievietēm. Samērā neliels skaits sieviešu (un vīriešu) ir apmeklējušas tiešsaistes kursus un piedalījušās tiešsaistes konsultācijās salīdzinājumā ar ES 28 vidējo rādītāju.

Back to Top

Ietekmes novērtējums: tiešsaistes aptaujas rezultāti ar digitalizācijas ekspertiem

Visas aptaujātās personas piekrīt, ka šādas digitāla eksperta apmācības īstenošana, pamatojoties uz izstrādāto mācību programmas prototipu, ir efektīva sievietēm jaunu digitalizācijas prasmju attīstīšanā un uzņēmumu paplašināšanā. Viņu komentāri:

-          digitālajiem ekspertiem, kas apmācīs sievietes-uzņēmējus, ir jāzina savas mērķa grupas vēlmes un vajadzības. Šajā ziņā šāda de apmācība būs gana efektīva, jo tā ņem vērā sieviešu-uzņēmēju īpašās vajadzības.

3 aptaujātie digitālās jomas eksperti atbildēja, ka šāda apmācība par digitalizāciju, kas paredzēta tieši sievietēm uzņēmējām, ir ļoti svarīga, bet 2 digitālās jomas eksperti – tikpat svarīga. Viņu komentāri:

-          kā varu secināt no savas pieredzes, sieviešu digitālās prasmes biznesā ir zemākas nekā viņu kolēģu-vīriešu digitālās prasmes. Tas nozīmē, ka viņiem ļoti noderēs speciāla mācību programma (un arī šī, kuras pamatā ir mācību programmas prototips).

Viens aptaujātais digitālais eksperts savulaik kā praktikants piedalījās šādā apmācībā, kas bija vērsta uz to, kā atbalstīt tieši sieviešu vadītus uzņēmumus, bet 4 des atbildēja – nekad. Pirmā digitālā eksperta komentārs:

-          piedalījos individuālajā konsultāciju darbā par IT un digitālajām prasmēm 3 sievietēm-uzņēmējām Daugavpilī. Mums nebija īpaši sagatavotas kursa mācību programmas, bet palīdzēju viņiem risināt ikdienas biznesa problēmas, izmantojot digitālos rīkus.

Visi aptaujātie digitālie eksperti kā pasniedzēja/digitālā eksperte nekad nepiedāvāja apmācību par digitalizāciju, kas īpaši paredzēta sievietēm uzņēmējām.

Trīs aptaujātie digitālie eksperti atbildēja, ka 26-50% un 2 digitālie eksperti – ka digitālās tehnoloģijas ieviešanas un digitālo rīku pieņemšanas rezultātā (katru gadu) tiks ietaupīts 51-75% laika, kas saistīts ar konkrētiem biznesa uzdevumiem.

Viens aptaujātais digitālais eksperts atbildēja, ka 1-25%, 3 digitālie eksperti - ka 26-50%, bet 1 digitālais eksperts - ka digitālās tehnoloģijas ieviešanas un digitālo rīku pieņemšanas rezultātā (katru gadu) tiks samazināti 51-75% izmaksu.

Pēc 4 aptaujāto digitālo ekspertu datiem, ieņēmumi tiks palielināti par 1-25%, bet pēc viena digitālā eksperta datiem – par 26-50% digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo rīku pieņemšanas rezultātā (katru gadu).

Aptaujātie digitālie eksperti uzskatīja, ka ieguldījumi, kas sievietēm būs jāveic, lai piedalītos šādās apmācībās un iegādātos digitalizācijas iekārtas un instrumentus, ir izdevīgi viņu uzņēmējdarbībai, un sniedza šādus paskaidrojumus:

-          sievietēm-uzņēmējām jau ir digitalizācijas aprīkojums, bet viņām parasti nav pietiekamu digitālo prasmju, lai strādātu ar viņām, un lai izmantotu visas šī aprīkojuma iespējas – tātad, viņas ir jāapmāca, lai efektīvāk izmantotu savus resursus (digitalizācijas aprīkojumu);

-          ieguldījums ir rentabls tā ieguvuma ziņā, ko sievietes-uzņēmējas iegūs gan laikā, gan naudā, digitalizējot biznesa uzdevumus, jo digitālās prasmes noteikti palīdz ietaupīt gan naudu, gan laiku jebkurā modernā biznesā;

-          pirmkārt, digitālie rīki palīdz ietaupīt laiku, kas tiek patērēts dokumentu apstrādei, sarunām ar partneriem un patērētājiem utt., bet savukārt laiks ietaupa naudu un samazinās biznesa izmaksas.

Back to Top

Iesaistīto ieinteresēto personu Apaļā galda sanāksmes secinājumi

Vietējais klātienes apaļais galds ar Latvijas interesentiem tika organizēts Daugavpilī, Daugavpils Universitātē 2022. gada 25. janvārī. Tajā piedalījās desmit vietējās ieinteresētās personas, pārstāvot Daugavpils Universitāti, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmiju, studiju centru Plus, Latvijas lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fondu, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centru, Latvijas tirdzniecības un komercijas kameru (LTRK), Īrijas Latvijas tirdzniecības kameru (ILLC), Latvijas informācijas tehnoloģiju klasteri, nodibinājumu “Riga TechGirls” (NVO), kā arī Daugavpils domi un Augšdaugavas novadu.

Apaļā galda mācību programmas prototips tika prezentēts vietējām ieinteresētajām personām, un ar tām tika apspriesti šādi temati: 1) labākais veids, kā izmantot izglītības programmu, lai palielinātu digitalizācijas ekspertu spēju atbalstīt uzņēmējas sievietes viņu ilgtspējas uzlabošanā; 2) mācību paredzamā ietekme uz sieviešu uzņēmēju uzņēmējdarbību; (3) kā tas var palīdzēt atbalstīt organizācijas un politikas veidotājus, lai uzlabotu sieviešu uzņēmēju stāvokli kopumā un grūtos apstākļos nonākušu sieviešu stāvokli.

Apaļā galda diskusijas dalībnieki ierosināja:

1. Labākais mācību programmas izmantošanas veids. Viens no labākajiem veidiem, kā īstenot mācību programmu mācību praksē, ir to izmantot augstskolu, koledžu un specializētu biznesa kursu ekonomikas un uzņēmējdarbības studiju programmās. Nav noslēpums, ka šajās programmās un kursos Latvijā lielākā daļa studentu ir sievietes. Universitāšu, koledžu un kursu mācību programmas ir pastāvīgi jāatjaunina, un projekta ietvaros izstrādātais mācību programmas prototips var būt labs šādu atjauninājumu avots. Turklāt mācību centri, kas darbojas privātajā sektorā, var izmantot mācību programmas prototipu, lai izstrādātu savas mūžizglītības mācību programmas pieaugušajiem uzņēmējdarbības jomā. Privātie mācību centri var piedāvāt arī mērķorientētus kursus sievietēm uzņēmējām izglītības pakalpojumu tirgū, balstoties uz šī projekta ietvaros izstrādāto programmu. Visām šīm aktivitātēm nav nepieciešams nekāds papildu finansējums.

2. Mācību paredzamo ietekmi uz sieviešu uzņēmējdarbību. Digitālie instrumenti ir noderīgi uzņēmējām sievietēm galvenokārt tāpēc, ka palīdz atrisināt konkrētu sieviešu problēmu – līdzsvaru starp pienākumiem uzņēmējdarbībā un ģimenē, privāto dzīvi. Turklāt tiem nav nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi. Galvenais jautājums ir, kā organizēt apmācību uzņēmējām sievietēm par digitālo rīku efektīvu izmantošanu viņu biznesā. Pieredze rāda, ka sievietes Latvijā salīdzinājumā ar vīriešiem mācās daudz gribošāk. Tomēr sievietes uzņēmējas tiešām ir ļoti noslogotas, un, lai viņas apmācītu, nepieciešama īpaša organizatoriska un motivējoša pieeja. Visticamāk, šai pieejai jāietver gan individuālās konsultācijas, gan vispārējās nodarbības – attālināti un klātienē. Treniņos pavadītais laiks nenoliedzami atmaksāsies paaugstinātā biznesa efektivitātē – gan laika ietaupījumu, gan izmaksu ietaupījumu ziņā. Īpaši tas attiecas uz Latvijas nomaļajos reģionos strādājošām sievietēm uzņēmējām, jo viņām ir mazāk iespēju klātienē piedalīties dažādās Rīgā piedāvātajās digitālo rīku apmācības programmās.

Back to Top